Patiesībai neatbilstoši nacionāli stereotipi

Patiesībai neatbilstoši nacionāli stereotipi

Neviens nav imūns pret stereotipisku domāšanu. Pasaule ir aizsteigusies priekšā cilvēka smadzeņu attīstībai, tām vēl joprojām uztverot citus cilvēkus atbilstoši aizvēsturisku sabiedrību vajadzībām. Mūsu smadzenes ir spējīgas paturēt atmiņā tikai 150 draugus un paziņas, kas ir pilnībā atbilstoši nelielai mednieku – vācēju ciltij, desmitiem tūkstošu gadu atpakaļ, bet ne modernajā pasaulē. Arī asociācijas, kādas rodas attiecībā un cilvēkiem, kuri no mums atšķiras, vairāk ir piemērotas dzīvei šaurā ciltī, nevis kosmopolītā sabiedrībā. Ja pirms divdesmit tūkstošiem gadu, automātiska atšķirīgu sejas vaibstu vai savādākas valodas saistīšana ar neuzticību, varētu būt izdevīga, jo veidoja ciešāku saikni ciltī, kas bija kritiski svarīgi izdzīvošanai, tad mūsdienās šie novecojušie kognitīvie mehānismi  (jeb apostas pela internet Portugal) labākajos gadījumos rada amizantus pārpratumus, bet sliktākajos – šķeļ sabiedrību un veicina nevienlīdzību. Iespējams tādēļ, salīdzinot atsevišķām nacionalitātēm piemērotus stereotipus ar statistiku, bieži atklājas, ka tie ir nepamatoti.

Izplatīti stereotipi par francūžiem stāsta, ka šai nacionalitātei pieder relatīvi vairāk ar smalko kulināriju apsēstu snobu kā jebkurai citai. Tāpat, kopš Francijas valdības atteikuma piedalīties ASV vadītajā Irākas kara koalīcijā, izplatījies uzskats, ka francūži esot stipri negatīvi noskaņoti pret amerikāņiem. Tomēr, atsaucoties uz 2014. gadā veikto pētījumu, tikai deviņas citas pasaules valstis ir vēl pozitīvākās domās par ASV nekā Francija. Izrādās, ka amerikāņi vēl lielākā cieņā ir tikai vēsturiski tiem īpaši tuvajās Dienvidkorejā, Izraēlā un dažās citās. Tāpat pamati skalojas arī stereotipam par francūžu smalko kulināro gaumi, jo Francijā strauji aug ātro ēstuvju popularitāte un, kopš 2012. gada, ātro ēstuvju ienākumi pārsniedz visas pārējās ēdināšanas industrijas kopējos.

Eiropas kontekstā, viens no izplatītākajiem stereotipiem ir tāds, ka vācieši ir ļoti čakli, efektīvi un atbildīgi cilvēki, turpretī grieķi ir bezrūpīgi un izklaidīgi ļautiņi, kuri jau vairākkārt ir noballējušies teju līdz nacionālajam bankrotam. Kā izrādās, arī šis, uz nacionālo ekonomiku rādītājiem balstītais pieņēmums, nav patiess. Pēc 2012. gada datiem, grieķi ir pati strādīgākā Eiropas tauta, vidēji katram nostrādājot 2017 stundas gada laikā, kamēr vācieši izrādījušies vieni no bezrūpīgākajiem strādniekiem, darbā ieguldot tikai 1408 stundas. Pēc tā paša pētījuma datiem, vācieši izrādījušies vieni no pasaules efektīgākajiem strādniekiem, īsākā darba laikā spējot sasniegt labākus rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm. Tomēr, runājot tieši par grieķiem piedēvēto slinkumu – tas nav pamatoti, jo grieķi, krietni retāk, kā citu Eiropas tautu pārstāvji, ņēmuši brīvdienas, slimības lapas, turklāt strādājuši garākas darba dienas.

Stereotipiskais īrs ir cilvēks, kuram patīk ieraut divus, vai trīs mēriņus, bet Svētā Patrika diena ir tikai iegansts pamatīgam dzerstiņam, turklāt ja ne Krievija, tad Īrija noteikti būtu Eiropas dziļākajā reibumā esošā valsts. Realitāte ir tāda, ka, lai arī īri noteikti nav atturībnieku tauta, Īrija neiekļūst pat Pasaules top 20 pēc patērētā alkohola daudzuma uz katru iedzīvotāju. Pēc Wall Street Journal 2014. gadā veiktā pētījuma datiem, vidējais īrs gadā patērē tikai 11.9 litrus alkohola, kas ir mazāk, kā patērējas uz katru francūzi, austrālieti un portugāli, kamēr briti un vācieši no īriem atpaliek pavisam nedaudz.