Apdzīvojamie mēneši

Apdzīvojamie mēneši

Runājot par cilvēku ārpus zemes kolonijām, visbiežāk tiek pieminēts Mars un ne bez iemesla. Sarkanā planēta ir fascinējusi cilvēku interesi un iztēli jau tūkstošiem gadu un gan NASA, gan vairākas privātas kompānijas sākušas spert nopietnus soļus, lai uzsāktu šo procesu. Tomēr Marss ir kosmosa kolonistu favorīts ne jau tādēļ, ka būtu draudzīgākais cilvēkiem. Uz šīs planētas ūdens ir ļoti reti satopams un arī tad ledus formā. Arī Marsa smalkās smiltis, kuras satur cilvēkiem ļoti toksiskas vielas un kuras tiek saceltas gaisā milzīgās planētas smilšu vētrās, ir tikai vēl viens no gara saraksta cilvēkiem nedraudzīgo apstākļu. Marss, kā nākamā pietura cilvēku kosmosa apgūšanā, tiek minēts tādēļ, ka ir salīdzinoši plaši izpētīts ar robotu palīdzību un ir relatīvi tuvu. Domājams, mūsu tehnoloģijām attīstoties, daudz kārdinošāki izrādīsies kādi no daudzajiem Saules sistēmas mēnešiem. Tādu domu izteicis portāls http://kazinopro.gr.

Eiropa ir ne tikai kārdinoša cilvēku kolonistiem, bet arī ārpus zemes dzīvības meklētājiem. Viena no Jupitera lielākajiem mēnešiem, Eiropas virsmu klāj biezs ledus slānis. Zinātnieki uzskata, ka pietiekoši dziļi zem ledus, esot pasargātam no ledainā atklātā kosmosa aukstuma, ir jābūt šķidra ūdens okeāniem. Astrobiologi cer aizsūtīt robotu ar lielu urbi uz Eiropu, izurbties cauri ledus slānim, nosūtīt pa izurbto caurumu videokameru. Kas zina? Varbūt to nolaiza kāds zemūdens citplanētietis. Šis teorētiskais okeāns arī varētu palīdzēt cilvēku dzīvības uzturēšanai, kalpojot kā dzeramā ūdens un skābekļa avots. Jaunas ziņas no Eiropas varam gaidīt ap 2025. gadu, kad NASA ir ieplānojusi to izpētīt ciešāk, izmantojot magnētisko rezonansi un radarus, lai izmērītu ledus biezumu un iespējamā okeāna dziļumu.

Līdzīgi kā Eiropa, arī Encelāds (γκειμσ παιχνιδια), viens no Saturna lielākajiem mēnešiem, varētu slēpt plašus okeānus zem savas ledus garozas. Turklāt astronomi ir novērojuši, ka no Encelāda virsmas, ledus daļiņas tiek izšautas augstu atklātā visumā, līdzīgi kā to dara uz Zemes dara geizeri. Cassini kosmosa izpētes zondei izdevās notvert šos izmešus un izanalizēt. Atklājās, ka tie satur šķidru ūdeni, slāpekli un organisko oglekli. Šie elementi ir ne tikai enerģijas avots, bet tiek uzskatīti arī par dzīvības būvakmeņiem. Uz Zemes, zemūdens geizeru tuvumā, dzīvība zeļ pat arktiskajos reģionos, tādēļ zinātnieki ir cer atklāt līdzīgu ainu arī uz Encelāda. Ja Encelāda zemledus zveja pievils citplanētiešu meklētājus, ir grūti iedomāties labāku kosmosa koloniju, no kuras pētīt majestātisko Saturnu. Ja zemledus geizeri nebūs izmitinājuši dzīvību, tie tāpat ir fantastiski enerģijas avoti. Zinātnieki uzskata, ka, Encelāda geizeriem aktīvākais reģions, varētu kolonistus apgādāt ar tādu pat enerģijas daudzumu kā divdesmit termoelektrostacijas.

Viens no būtiskākajiem Eiropas un Encelāda trūkumiem kā potenciālajām kolonijām, ir atmosfēras trūkums. Kosmosā ir daudz radiācijas, it īpaši gāzu milžu tuvumā. Taču tāda ir Kalisto, Jupitera otrā lielākā mēness, aptuveni viena izmērā ar planētu Merkūriju. Tāpat kā Eiropai un Encelādam, arī Kalisto klāj bieza ledus sega, kura varētu slēpt plašu zemledus okeānu. Lai arī vēl nav tiešu pierādījumu, ka Kalisto ir tāda ģeoloģiskā aktivitāte kā Encelādam, visdrīzākais, ka tā ir, jo savādāk ir nevar izskaidrot plānā oglekļa dioksīda atmosfēras rašanos. Ar saviem ūdens un enerģijas avotiem, kā arī relatīvo plānās atmosfēras drošību, Kalisto ir pati piemērotākā cilvēku kolonijas vieta Saules sistēmā.