Blēdīgi zinātnieki

Blēdīgi zinātnieki

Zinātniskā pasaule ir aizraujoša vieta, kurā pētnieki, šķiet, ik brīdi var nākt klajā ar vēsturiskiem atklājumiem. Neatkarīgi no nozares, zinātnieki allaž ir nepacietīgi paziņot par saviem atklājumiem sabiedrībai. Diemžēl, daži no tiem, ir gatavi spert jebkādus soļus, lai panāktu nepieciešamos rezultātus.

Pret vakcinēšanās kustība noteikti ir viena no kontroversiālākajām pētniecības nozarēm. Šīs kustības pārstāvji apgalvo, ka vakcīnas, kas ir tikpat kā iznīdējušas vairākas agrāk nāvējošas slimības, ievērojami paaugstina bērnu saslimstību ar autismu. 1998. gadā Endrjū Veikfilds publicēja pētījumu, kurā piedalījušies 12 bērni, no kuriem astoņiem, nedēļu pēc vakcīnu saņemšanas, esot parādījušies autisma simptomi. Pirmā aizdomu ēna pārklāja pētījumu, kad, gada laikā pēc tā publicēšanas, 10 no 11 Veikfilda līdz autoriem, izņēma savu vārdu no šīs publikācijas. Vēlāk vairāki eksperimentā piedalījušos bērnu vecāki paziņoja, ka Veikfilds ir klasificējis pētījuma rezultātus. Kā izrādījās, pieciem no pētījuma bērniem autisma simptomi tikti novēroti vēl pirms eksperimenta sākuma, bet, pārējiem trim, tādu neesot vispār. Veikfildu apsūdzēja kā krāpnieku, viņa vārdu izdzēšot no medicīniskā pētniecības reģistra un iznīcinot viņa karjeru kā zinātniekam. Neskatoties uz to, Veikfilds līdz šai dienai noraida visas viņam izvirzītās apsūdzības, apgalvojot, ka visi pret viņu vērstie pierādījumi esot lielo farmācijas uzņēmumu sazvērestības auglis. Veikfilds skandālā ir atradis arī finansiālu izdevīgumu, izlaižot pret vakcinēšanās kopienā populāras grāmatas.

Lai arī vairākums blēdīgo zinātnieku, tiekot pieķertiem, tiek sodīti vien ar neslavu un licences anulēšanu, Dongs Pjo Hans bija spiests pavadīt 4.5 gadus cietumā un atmaksāt 7.2 miljonus atlīdzības naudas, ko viņš saņēma par sava falsificētā pētījuma rezultātiem. 2008. gadā, Hans bija pētnieks, kas meklēja vakcīnu pret HIV (priatelia) un, pēc viņa vārdiem, nejauši safabricēja pētījuma rezultātus, piesārņojot, ar HIV inficētu trušu audu paraugus. Kad pētnieks atklāja kļūdu, viņa komanda jau bija nosūtījusi pozitīvos rezultātus, kas solīja efektīvu, vienreizēju vakcīnu pret HIV. Kad Hans saprata pieļauto kļūdu, tā vietā, lai par to ziņotu Amerikas Nacionālajam Veselības institūtam, viņš nolēma spēlēt uz pilnu banku un piesārņoja arī citus paraugus. 2013. gadā, Hārvardas pētnieki atklāja, ka Hana paraugos atrodas cilvēka sarkanās šūniņas, viņš atzinās, ka gadiem ilgi ir manipulējis pētījumu rezultātus. Hanu apsūdzēja naudas līdzekļu iegūšanā krāpnieciskā ceļā. Šis gadījums sacēla ažiotāžu ap pētnieku nesodāmību. Vairums pētnieku, kuru krāpšanās tiek pierādīta, nepārkāpj nevienu likumu un viņus var sodīt tikai ar atstādinātām licencēm.

Vīna cienītāji visā pasaulē ielīksmojās, kad pētnieks Dipaks K. Das no Konektikutas Universitātes, atklāja resveratrola, vielas, kas tiek saistīta ar sirds veselību, klātbūtni sarkanvīnā. Tomēr slepena ziņotāja brīdināta, universitāte uzsāka Dasa veiktā pētījuma izmeklēšanu. Tās laikā tika konstatēti 145 rezultātu falsifikācijas gadījumi. Tomēr uz to brīdi Dasa pētījums jau bija publicēts 11 vadošajos zinātniskajos žurnālos. Beidzoties izmeklēšanai, universitāte sastādīja 60 tūkstošu lapu biezu atskaiti ar, kā viņi to sauca: pētījuma nesakritībām. Atskaitē minēja ar to, ka Dasam bija darba attiecības ar vienu no vietējiem resveratrola ražotājiem, kas viņam nodrošināja brīvu piekļuvi vielai, turklāt Das filmējās ražotāja reklāmās.

Apdzīvojamie mēneši

Apdzīvojamie mēneši

Runājot par cilvēku ārpus zemes kolonijām, visbiežāk tiek pieminēts Mars un ne bez iemesla. Sarkanā planēta ir fascinējusi cilvēku interesi un iztēli jau tūkstošiem gadu un gan NASA, gan vairākas privātas kompānijas sākušas spert nopietnus soļus, lai uzsāktu šo procesu. Tomēr Marss ir kosmosa kolonistu favorīts ne jau tādēļ, ka būtu draudzīgākais cilvēkiem. Uz šīs planētas ūdens ir ļoti reti satopams un arī tad ledus formā. Arī Marsa smalkās smiltis, kuras satur cilvēkiem ļoti toksiskas vielas un kuras tiek saceltas gaisā milzīgās planētas smilšu vētrās, ir tikai vēl viens no gara saraksta cilvēkiem nedraudzīgo apstākļu. Marss, kā nākamā pietura cilvēku kosmosa apgūšanā, tiek minēts tādēļ, ka ir salīdzinoši plaši izpētīts ar robotu palīdzību un ir relatīvi tuvu. Domājams, mūsu tehnoloģijām attīstoties, daudz kārdinošāki izrādīsies kādi no daudzajiem Saules sistēmas mēnešiem. Tādu domu izteicis portāls http://kazinopro.gr.

Eiropa ir ne tikai kārdinoša cilvēku kolonistiem, bet arī ārpus zemes dzīvības meklētājiem. Viena no Jupitera lielākajiem mēnešiem, Eiropas virsmu klāj biezs ledus slānis. Zinātnieki uzskata, ka pietiekoši dziļi zem ledus, esot pasargātam no ledainā atklātā kosmosa aukstuma, ir jābūt šķidra ūdens okeāniem. Astrobiologi cer aizsūtīt robotu ar lielu urbi uz Eiropu, izurbties cauri ledus slānim, nosūtīt pa izurbto caurumu videokameru. Kas zina? Varbūt to nolaiza kāds zemūdens citplanētietis. Šis teorētiskais okeāns arī varētu palīdzēt cilvēku dzīvības uzturēšanai, kalpojot kā dzeramā ūdens un skābekļa avots. Jaunas ziņas no Eiropas varam gaidīt ap 2025. gadu, kad NASA ir ieplānojusi to izpētīt ciešāk, izmantojot magnētisko rezonansi un radarus, lai izmērītu ledus biezumu un iespējamā okeāna dziļumu.

Līdzīgi kā Eiropa, arī Encelāds (γκειμσ παιχνιδια), viens no Saturna lielākajiem mēnešiem, varētu slēpt plašus okeānus zem savas ledus garozas. Turklāt astronomi ir novērojuši, ka no Encelāda virsmas, ledus daļiņas tiek izšautas augstu atklātā visumā, līdzīgi kā to dara uz Zemes dara geizeri. Cassini kosmosa izpētes zondei izdevās notvert šos izmešus un izanalizēt. Atklājās, ka tie satur šķidru ūdeni, slāpekli un organisko oglekli. Šie elementi ir ne tikai enerģijas avots, bet tiek uzskatīti arī par dzīvības būvakmeņiem. Uz Zemes, zemūdens geizeru tuvumā, dzīvība zeļ pat arktiskajos reģionos, tādēļ zinātnieki ir cer atklāt līdzīgu ainu arī uz Encelāda. Ja Encelāda zemledus zveja pievils citplanētiešu meklētājus, ir grūti iedomāties labāku kosmosa koloniju, no kuras pētīt majestātisko Saturnu. Ja zemledus geizeri nebūs izmitinājuši dzīvību, tie tāpat ir fantastiski enerģijas avoti. Zinātnieki uzskata, ka, Encelāda geizeriem aktīvākais reģions, varētu kolonistus apgādāt ar tādu pat enerģijas daudzumu kā divdesmit termoelektrostacijas.

Viens no būtiskākajiem Eiropas un Encelāda trūkumiem kā potenciālajām kolonijām, ir atmosfēras trūkums. Kosmosā ir daudz radiācijas, it īpaši gāzu milžu tuvumā. Taču tāda ir Kalisto, Jupitera otrā lielākā mēness, aptuveni viena izmērā ar planētu Merkūriju. Tāpat kā Eiropai un Encelādam, arī Kalisto klāj bieza ledus sega, kura varētu slēpt plašu zemledus okeānu. Lai arī vēl nav tiešu pierādījumu, ka Kalisto ir tāda ģeoloģiskā aktivitāte kā Encelādam, visdrīzākais, ka tā ir, jo savādāk ir nevar izskaidrot plānā oglekļa dioksīda atmosfēras rašanos. Ar saviem ūdens un enerģijas avotiem, kā arī relatīvo plānās atmosfēras drošību, Kalisto ir pati piemērotākā cilvēku kolonijas vieta Saules sistēmā.