Portatīvie mūzikas atskaņotāji un to pielietojums

Portatīvie mūzikas atskaņotāji un to pielietojums

Mūzika ir visapkārt, kā arī katram ir iespējams dažādā veidā klausīties sev patīkamo mūziku. Līdz ar to noteikti nebūs problēmu katram atrast un izvēlēties dažādu mūziku, ko katrs var izmantot savām vajadzībām. Portatīvie mūzikas atskaņotāji ir viens no risinājumiem, kas ļauj mūziku pārnēsāt tuvu somā, kabatā vai citā vēlamajā vietā. Mūsdienās atskaņotājiem tiek izveidotas aizvien jaunas funkcijas.

Viens no vienkāršākajiem atskaņotājiem ir tie, kuros varēja ielikt diskus vai kasetes. Tādā veidā bija iespējams izmantot tikai oriģinālos mūziķu darbus. Līdz ar to nebija iespējams izmantot nelegālos darbus, līdz ar to tika ievērotas arī autortiesības (suomalaiset pelisivustot). Mūziķi un citi iesaistītie noteikti saņēma pelnīto samaksu par savu darbu. Tāpat arī paši mūzikas lietotāji varēja klausīties mūziku augstā kvalitātē bez problēmām to klausīties vairākas reizes, attīt vai pārtīt ierakstus, apturēt, mainīt skaļumu. Tās bija pamata punkcijas, ko katrs mūzikas atskaņotājs spēja izdarīt.

Ar laiku parādījās ne tikai mazāki atskaņotāji, bet arī papildus to funkcijas, piemēram, iespēja atskaņot video vai arī pašam veikt ierakstus. Šādi atskaņotāji ir zināmi kā mp3, mp4 un mp5. Dažādus atskaņotājus ražo dažādas kompānijas, piemēram, Philips, Apple, Samsung u.c. Katram ir savi īpašie risinājumi, līdz ar to katram ir iespējams atrast tādus atskaņotājus, kas katram pēc iespējams labāk patīk un atbilst dažādām prasībām. Tāpat ir iespējams atrast dažādas kvalitātes un izmaksu risinājumus, lai katrs varētu atrast labāku risinājumu katram, kuram ir vēlme iegūt mūzikas atskaņotājus, lai mūzika vienmēr būtu līdzi. Mūziku var atskaņot austiņās un ar tajos atskaņotājos, kuros ir iebūvēts skaļrunis, ir iespējams klausīties arī pilnā skaļumā. Līdz ar to noteikti nebūs problēmu atskaņotājus izmantot ar dažādiem risinājumiem. Tāpat modernos atskaņotājus var pievienot datoram, līdz ar to pievienot dažādus failus – mūziku, attēlus, video u.c. Mūsdienīgie atskaņotāji ir tik attīstīti, ka ir iespējams arī izmantot atskaņotājus tā, it kā tie būtu telefons, bet pietrūkst tikai vienas funkcijas – iespējas piezvanīt. Līdz ar to cilvēkiem ir izvēle vai nu iegādāties telefonu un izmantot to arī mūzikas atskaņošanai vai iegādāties atsevišķu ierīci. Viens no iemesliem, kāpēc izvēlēties atskaņotājus ir tas, ka mūzikas atskaņošanai telefonā rodas negatīvs iespaids uz bateriju. Līdz ar to tiek samazināts baterijas mūžs, kas nozīmē to, ka arī telefons būs jāuzlādē daudz biežāk. Tas nemaz nav tik noderīgi, ja cilvēki ceļo vai rodas problēmas atrast pietiekamu elektroenerģijas avotu. Tāpat arī mūzikas atskaņotāji vienkārši sniedz papildus brīvību bez problēmām izmantot telefonu, kad vien tas ir nepieciešams. Tādā veidā ir iespējams izmantot citas ierīces daudz efektīvāk, kā arī izmantot atskaņotāju kā failu glabātāju. Joprojām mēdz parādīties dažādas problēmas ar to, ka atskaņotājs uzrāda atmiņas problēmu un vienīgā iespēja ir veikt formatēšanu. Tāpat var gadīties arī citas problēmas, līdz ar to ir svarīgi ierīci neizmantot par galveno, bet gan kā vienu no tām, kas var papildus palīdzēt izmantot mūziku, attēlus, pokerisivut, video, spēlēt spēles u.c. lietas, ja nav nepieciešamības papildus ņemt līdzi datoru u.c. Tādā veidā maza ierīce var būt ļoti noderīga.

Portatīvie mūzikas atskaņotāji ir plaši pielietojami gan iesācējiem, gan profesionālākiem lietotājiem, kuriem ir svarīgi iegūt ērtu ierīci, ko ir iespējams ielikt jebkurā kabatā. Tādā veidā noteikti nebūs problēmu izmantot šo ierīci savām vajadzībām.

Kā uzlabot attiecības ar pusaudža vecuma bērnu?

Kā uzlabot attiecības ar pusaudža vecuma bērnu?

Daudzi vecāki noteikti atzīs, ka grūtākais posms bērnu audzināšanā ir pusaudža vecums. Tas ir laiks, kad veidojas bērna personība un raksturs. Viņš iet cauri pārmaiņu periodam un nereti grib kļūt patstāvīgs un pieaudzis ļoti ātri. Mainās bērna vērtību sistēma un svarīgi ir būt pieņemtam vienaudžu vidū. Tas ir grūti gan pašam pusaudzim, gan arī viņa vecākiem, jo bieži vien bērna vēlmes iegūt to, ko viņš vēlas, gan fiziski, gan emocionāli, ir pretrunā ar vecāku standartiem un audzināšanas uzskatiem. Tad arī tīņi sāk “spuroties” un neklausīt, jo viņi uzskata, ka vecāki viņus vairs nemīl, ja reiz nedara visu viņu laimes vārdā. Diemžēl izvairīties no strīdiem pilnībā ir teju neiespējami, jo jaunības ideālisms un trakums neiet kopā ar vecāku pieredzi un zināšanām, taču ir iespējams strīdus mazināt un attiecības uzlabot, ja vecāki izrādīs lielāku pretimnākšanu, sapratni un empātiju (como ganhar dinheiro nas apostas de futebol).

Dzīvojiet līdzi laikam

Pirmais padoms noteikti būtu dzīvot līdzi laikam, jo, lai kā mums tas arī nepatiktu, laiki mainās un tas, kas bija aktuāli jūsu jaunībā var nebūt aktuāli šobrīd. Piemēram, vecāki, kas pašlaik audzina pusaudžus, paši bija pusaudži aptuveni deviņdesmitajos gados, kad viss bija citādāk. Bieži vien vecāki noliedz bērna vajadzības tieši pamatojoties uz to, ka viņam tā visa nebija, taču tagad never dzīvot tā, kā pirms divdesmit gadiem. Lai labāk izprastu savu bērnu jums vajadzētu vairāk painteresēties, kādi vispār ir mūsdienu pusaudži, kādas ir viņu vajadzības un kādas iegribas. Tad jūs labāk sapratīsiet savu bērnu un varēsiet racionāli izvērtēt viņa lūgumus un prasības.

Iesaistieties bērna dzīvē, bet nepārspīlējiet

Vēl ļoti svarīgi ir piedalīties sava bērna dzīvē, lai viņš redzētu, ka jūs interesējaties par viņu, ka viņu mīlat, atbalstāt un lepojaties, pat tad, ja bieži neatbalstāt viņa lēmumus un neizdabājiet visām iegribām. Pavadiet laiku kopā ar savu pusaudzi, tā kā viņš to vēlas un interesējieties par to, kā viņam gāja skolā un ārpus skolas aktivitātēs. Šeit gan jāzina robeža, lai iesaistīšanās nepāraugtu nevēlamā uzmācībā un pat izspiegošanā. To pavisam noteikti pusaudzis nenovērtēs un situācija tikai saasināsies.

Ne tikai uzklausiet, bet arī ieklausieties

Ļoti svarīgi ir ieklausīties pusaudzī. Ir jāsaprot, kāpēc pusaudzim rodas konkrētas vēlmes un kāpēc viņš tik ļoti dusmojas, ja nedabū kāroto. Vecāki bieži uzskata, ka tie ir tikai untumi un vēlme pēc nevajadzīgā, taču viss var būt daudz dziļāk un nopietnāk nekā sākumā šķiet. Varbūt prasība pēc jauna telefona nav tikai vēlme “pazīmēties”, bet bērns skolā patiešām tiek aizskarts un pazemots, tāpēc, ka viņam nav tā, kas ir citiem. Šādas problēmas ir jārisina, nevis iedodot bērnam to, ko viņš grib, bet cīnoties pret sistēmu un panākot, ka jūsu bērnu neviens nepazemo.

Komunicējiet un paskaidrojiet savus uzskatus

Tāpat kā jūs reizēm nesaprotat un pat nosodāt savu bērnu, bērns reizēm nesaprot jūs. Tieši tur arī rodas konflikts, jo saskars divas, pilnīgi pretējas uzskatu sistēmas. Jums ir jāprot arī komunicēt ar pusaudzi viņam saprotamā veidā. Nekādā gadījumā nedrīkst bļaut, uzbrukt vai sodīt. Ir mierīgi jāpaskaidro situācija no sava skata punkta. Paskaidrojiet, kāpēc, piemēram, neverat dotajā brīdī atļauties nopirkt to, ko pusaudzis vēlas. Izskaidrojiet, ka jums ir daudz pienākumu un konkrētās mantas šobrīd nav prioritāte. Tas arī bērnam liks aizdomāties par to, ka viņš nav vienīgais, kuram ir vajadzības un ka viņš nedrīkst būt tik savtīgs.

Ja jums nepieciešama papildus informācija par šo tēmu, apmeklējiet lapu Oiapostas Brazil.

Patiesībai neatbilstoši nacionāli stereotipi

Patiesībai neatbilstoši nacionāli stereotipi

Neviens nav imūns pret stereotipisku domāšanu. Pasaule ir aizsteigusies priekšā cilvēka smadzeņu attīstībai, tām vēl joprojām uztverot citus cilvēkus atbilstoši aizvēsturisku sabiedrību vajadzībām. Mūsu smadzenes ir spējīgas paturēt atmiņā tikai 150 draugus un paziņas, kas ir pilnībā atbilstoši nelielai mednieku – vācēju ciltij, desmitiem tūkstošu gadu atpakaļ, bet ne modernajā pasaulē. Arī asociācijas, kādas rodas attiecībā un cilvēkiem, kuri no mums atšķiras, vairāk ir piemērotas dzīvei šaurā ciltī, nevis kosmopolītā sabiedrībā. Ja pirms divdesmit tūkstošiem gadu, automātiska atšķirīgu sejas vaibstu vai savādākas valodas saistīšana ar neuzticību, varētu būt izdevīga, jo veidoja ciešāku saikni ciltī, kas bija kritiski svarīgi izdzīvošanai, tad mūsdienās šie novecojušie kognitīvie mehānismi  (jeb apostas pela internet Portugal) labākajos gadījumos rada amizantus pārpratumus, bet sliktākajos – šķeļ sabiedrību un veicina nevienlīdzību. Iespējams tādēļ, salīdzinot atsevišķām nacionalitātēm piemērotus stereotipus ar statistiku, bieži atklājas, ka tie ir nepamatoti.

Izplatīti stereotipi par francūžiem stāsta, ka šai nacionalitātei pieder relatīvi vairāk ar smalko kulināriju apsēstu snobu kā jebkurai citai. Tāpat, kopš Francijas valdības atteikuma piedalīties ASV vadītajā Irākas kara koalīcijā, izplatījies uzskats, ka francūži esot stipri negatīvi noskaņoti pret amerikāņiem. Tomēr, atsaucoties uz 2014. gadā veikto pētījumu, tikai deviņas citas pasaules valstis ir vēl pozitīvākās domās par ASV nekā Francija. Izrādās, ka amerikāņi vēl lielākā cieņā ir tikai vēsturiski tiem īpaši tuvajās Dienvidkorejā, Izraēlā un dažās citās. Tāpat pamati skalojas arī stereotipam par francūžu smalko kulināro gaumi, jo Francijā strauji aug ātro ēstuvju popularitāte un, kopš 2012. gada, ātro ēstuvju ienākumi pārsniedz visas pārējās ēdināšanas industrijas kopējos.

Eiropas kontekstā, viens no izplatītākajiem stereotipiem ir tāds, ka vācieši ir ļoti čakli, efektīvi un atbildīgi cilvēki, turpretī grieķi ir bezrūpīgi un izklaidīgi ļautiņi, kuri jau vairākkārt ir noballējušies teju līdz nacionālajam bankrotam. Kā izrādās, arī šis, uz nacionālo ekonomiku rādītājiem balstītais pieņēmums, nav patiess. Pēc 2012. gada datiem, grieķi ir pati strādīgākā Eiropas tauta, vidēji katram nostrādājot 2017 stundas gada laikā, kamēr vācieši izrādījušies vieni no bezrūpīgākajiem strādniekiem, darbā ieguldot tikai 1408 stundas. Pēc tā paša pētījuma datiem, vācieši izrādījušies vieni no pasaules efektīgākajiem strādniekiem, īsākā darba laikā spējot sasniegt labākus rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm. Tomēr, runājot tieši par grieķiem piedēvēto slinkumu – tas nav pamatoti, jo grieķi, krietni retāk, kā citu Eiropas tautu pārstāvji, ņēmuši brīvdienas, slimības lapas, turklāt strādājuši garākas darba dienas.

Stereotipiskais īrs ir cilvēks, kuram patīk ieraut divus, vai trīs mēriņus, bet Svētā Patrika diena ir tikai iegansts pamatīgam dzerstiņam, turklāt ja ne Krievija, tad Īrija noteikti būtu Eiropas dziļākajā reibumā esošā valsts. Realitāte ir tāda, ka, lai arī īri noteikti nav atturībnieku tauta, Īrija neiekļūst pat Pasaules top 20 pēc patērētā alkohola daudzuma uz katru iedzīvotāju. Pēc Wall Street Journal 2014. gadā veiktā pētījuma datiem, vidējais īrs gadā patērē tikai 11.9 litrus alkohola, kas ir mazāk, kā patērējas uz katru francūzi, austrālieti un portugāli, kamēr briti un vācieši no īriem atpaliek pavisam nedaudz.

Blēdīgi zinātnieki

Blēdīgi zinātnieki

Zinātniskā pasaule ir aizraujoša vieta, kurā pētnieki, šķiet, ik brīdi var nākt klajā ar vēsturiskiem atklājumiem. Neatkarīgi no nozares, zinātnieki allaž ir nepacietīgi paziņot par saviem atklājumiem sabiedrībai. Diemžēl, daži no tiem, ir gatavi spert jebkādus soļus, lai panāktu nepieciešamos rezultātus.

Pret vakcinēšanās kustība noteikti ir viena no kontroversiālākajām pētniecības nozarēm. Šīs kustības pārstāvji apgalvo, ka vakcīnas, kas ir tikpat kā iznīdējušas vairākas agrāk nāvējošas slimības, ievērojami paaugstina bērnu saslimstību ar autismu. 1998. gadā Endrjū Veikfilds publicēja pētījumu, kurā piedalījušies 12 bērni, no kuriem astoņiem, nedēļu pēc vakcīnu saņemšanas, esot parādījušies autisma simptomi. Pirmā aizdomu ēna pārklāja pētījumu, kad, gada laikā pēc tā publicēšanas, 10 no 11 Veikfilda līdz autoriem, izņēma savu vārdu no šīs publikācijas. Vēlāk vairāki eksperimentā piedalījušos bērnu vecāki paziņoja, ka Veikfilds ir klasificējis pētījuma rezultātus. Kā izrādījās, pieciem no pētījuma bērniem autisma simptomi tikti novēroti vēl pirms eksperimenta sākuma, bet, pārējiem trim, tādu neesot vispār. Veikfildu apsūdzēja kā krāpnieku, viņa vārdu izdzēšot no medicīniskā pētniecības reģistra un iznīcinot viņa karjeru kā zinātniekam. Neskatoties uz to, Veikfilds līdz šai dienai noraida visas viņam izvirzītās apsūdzības, apgalvojot, ka visi pret viņu vērstie pierādījumi esot lielo farmācijas uzņēmumu sazvērestības auglis. Veikfilds skandālā ir atradis arī finansiālu izdevīgumu, izlaižot pret vakcinēšanās kopienā populāras grāmatas.

Lai arī vairākums blēdīgo zinātnieku, tiekot pieķertiem, tiek sodīti vien ar neslavu un licences anulēšanu, Dongs Pjo Hans bija spiests pavadīt 4.5 gadus cietumā un atmaksāt 7.2 miljonus atlīdzības naudas, ko viņš saņēma par sava falsificētā pētījuma rezultātiem. 2008. gadā, Hans bija pētnieks, kas meklēja vakcīnu pret HIV (priatelia) un, pēc viņa vārdiem, nejauši safabricēja pētījuma rezultātus, piesārņojot, ar HIV inficētu trušu audu paraugus. Kad pētnieks atklāja kļūdu, viņa komanda jau bija nosūtījusi pozitīvos rezultātus, kas solīja efektīvu, vienreizēju vakcīnu pret HIV. Kad Hans saprata pieļauto kļūdu, tā vietā, lai par to ziņotu Amerikas Nacionālajam Veselības institūtam, viņš nolēma spēlēt uz pilnu banku un piesārņoja arī citus paraugus. 2013. gadā, Hārvardas pētnieki atklāja, ka Hana paraugos atrodas cilvēka sarkanās šūniņas, viņš atzinās, ka gadiem ilgi ir manipulējis pētījumu rezultātus. Hanu apsūdzēja naudas līdzekļu iegūšanā krāpnieciskā ceļā. Šis gadījums sacēla ažiotāžu ap pētnieku nesodāmību. Vairums pētnieku, kuru krāpšanās tiek pierādīta, nepārkāpj nevienu likumu un viņus var sodīt tikai ar atstādinātām licencēm.

Vīna cienītāji visā pasaulē ielīksmojās, kad pētnieks Dipaks K. Das no Konektikutas Universitātes, atklāja resveratrola, vielas, kas tiek saistīta ar sirds veselību, klātbūtni sarkanvīnā. Tomēr slepena ziņotāja brīdināta, universitāte uzsāka Dasa veiktā pētījuma izmeklēšanu. Tās laikā tika konstatēti 145 rezultātu falsifikācijas gadījumi. Tomēr uz to brīdi Dasa pētījums jau bija publicēts 11 vadošajos zinātniskajos žurnālos. Beidzoties izmeklēšanai, universitāte sastādīja 60 tūkstošu lapu biezu atskaiti ar, kā viņi to sauca: pētījuma nesakritībām. Atskaitē minēja ar to, ka Dasam bija darba attiecības ar vienu no vietējiem resveratrola ražotājiem, kas viņam nodrošināja brīvu piekļuvi vielai, turklāt Das filmējās ražotāja reklāmās.

Apdzīvojamie mēneši

Apdzīvojamie mēneši

Runājot par cilvēku ārpus zemes kolonijām, visbiežāk tiek pieminēts Mars un ne bez iemesla. Sarkanā planēta ir fascinējusi cilvēku interesi un iztēli jau tūkstošiem gadu un gan NASA, gan vairākas privātas kompānijas sākušas spert nopietnus soļus, lai uzsāktu šo procesu. Tomēr Marss ir kosmosa kolonistu favorīts ne jau tādēļ, ka būtu draudzīgākais cilvēkiem. Uz šīs planētas ūdens ir ļoti reti satopams un arī tad ledus formā. Arī Marsa smalkās smiltis, kuras satur cilvēkiem ļoti toksiskas vielas un kuras tiek saceltas gaisā milzīgās planētas smilšu vētrās, ir tikai vēl viens no gara saraksta cilvēkiem nedraudzīgo apstākļu. Marss, kā nākamā pietura cilvēku kosmosa apgūšanā, tiek minēts tādēļ, ka ir salīdzinoši plaši izpētīts ar robotu palīdzību un ir relatīvi tuvu. Domājams, mūsu tehnoloģijām attīstoties, daudz kārdinošāki izrādīsies kādi no daudzajiem Saules sistēmas mēnešiem. Tādu domu izteicis portāls http://kazinopro.gr.

Eiropa ir ne tikai kārdinoša cilvēku kolonistiem, bet arī ārpus zemes dzīvības meklētājiem. Viena no Jupitera lielākajiem mēnešiem, Eiropas virsmu klāj biezs ledus slānis. Zinātnieki uzskata, ka pietiekoši dziļi zem ledus, esot pasargātam no ledainā atklātā kosmosa aukstuma, ir jābūt šķidra ūdens okeāniem. Astrobiologi cer aizsūtīt robotu ar lielu urbi uz Eiropu, izurbties cauri ledus slānim, nosūtīt pa izurbto caurumu videokameru. Kas zina? Varbūt to nolaiza kāds zemūdens citplanētietis. Šis teorētiskais okeāns arī varētu palīdzēt cilvēku dzīvības uzturēšanai, kalpojot kā dzeramā ūdens un skābekļa avots. Jaunas ziņas no Eiropas varam gaidīt ap 2025. gadu, kad NASA ir ieplānojusi to izpētīt ciešāk, izmantojot magnētisko rezonansi un radarus, lai izmērītu ledus biezumu un iespējamā okeāna dziļumu.

Līdzīgi kā Eiropa, arī Encelāds (γκειμσ παιχνιδια), viens no Saturna lielākajiem mēnešiem, varētu slēpt plašus okeānus zem savas ledus garozas. Turklāt astronomi ir novērojuši, ka no Encelāda virsmas, ledus daļiņas tiek izšautas augstu atklātā visumā, līdzīgi kā to dara uz Zemes dara geizeri. Cassini kosmosa izpētes zondei izdevās notvert šos izmešus un izanalizēt. Atklājās, ka tie satur šķidru ūdeni, slāpekli un organisko oglekli. Šie elementi ir ne tikai enerģijas avots, bet tiek uzskatīti arī par dzīvības būvakmeņiem. Uz Zemes, zemūdens geizeru tuvumā, dzīvība zeļ pat arktiskajos reģionos, tādēļ zinātnieki ir cer atklāt līdzīgu ainu arī uz Encelāda. Ja Encelāda zemledus zveja pievils citplanētiešu meklētājus, ir grūti iedomāties labāku kosmosa koloniju, no kuras pētīt majestātisko Saturnu. Ja zemledus geizeri nebūs izmitinājuši dzīvību, tie tāpat ir fantastiski enerģijas avoti. Zinātnieki uzskata, ka, Encelāda geizeriem aktīvākais reģions, varētu kolonistus apgādāt ar tādu pat enerģijas daudzumu kā divdesmit termoelektrostacijas.

Viens no būtiskākajiem Eiropas un Encelāda trūkumiem kā potenciālajām kolonijām, ir atmosfēras trūkums. Kosmosā ir daudz radiācijas, it īpaši gāzu milžu tuvumā. Taču tāda ir Kalisto, Jupitera otrā lielākā mēness, aptuveni viena izmērā ar planētu Merkūriju. Tāpat kā Eiropai un Encelādam, arī Kalisto klāj bieza ledus sega, kura varētu slēpt plašu zemledus okeānu. Lai arī vēl nav tiešu pierādījumu, ka Kalisto ir tāda ģeoloģiskā aktivitāte kā Encelādam, visdrīzākais, ka tā ir, jo savādāk ir nevar izskaidrot plānā oglekļa dioksīda atmosfēras rašanos. Ar saviem ūdens un enerģijas avotiem, kā arī relatīvo plānās atmosfēras drošību, Kalisto ir pati piemērotākā cilvēku kolonijas vieta Saules sistēmā.